Procedūra “Infrasarkanā pirts + masāža”. Idejas rašanās. 2022.gads.

Ievads

“Psihiskā veselība ir nozīmīga un neatņemama vispārējās veselības komponente. Pasaules veselības organizācija veselību definē kā pilnīgu fizisku, garīgu (psihisku) un sociālu labklājību, nevis tikai stāvokli bez slimības vai fiziskiem trūkumiem. Savukārt specifiski psihiskā veselība ir labklājības stāvoklis, kad indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un dot ieguldījumu sabiedrībā. Laba indivīda un kopējā sabiedrības psihiskā veselība ir būtisks nosacījums stabilas, drošas un labklājīgas sabiedrības veidošanai.” [1.]

Šodienas dzīves temps, mainīgā ekonomiskā situācija, nesenā pandēmija, karš Ukrainā un arī citi faktori ļoti spēcīgi ietekmē cilvēku psihi, līdz ar to arī pieaug arī psihisko saslimšanu skaits ne tikai Latvijā, bet arī globāli. 2018.gadā Latvijā ar depresiju bija saskārušies virs 20% ģimenes ārstu pacientu [2]. Pandēmijas laikā ar stresu un depresiju saskārušos cilvēku skaits vēl palielinājies [3.]. Tāpat arvien biežāk sastopama saslimšana ar somatoforma veģetatīva disfunkciju, jeb veģetatīvo distoniju, kuras cēlonis visbiežāk arī ir nepatīkamas emocijas, ilgstoša emociju apspiešana, stress, ilgstošs saspringums, fiziska un psihiska pārslodze. [4.] Arī darba autors ir saskāries ar abām šīm slimībām (samērā smagā formā), un pateicoties darba un dzīvesveida maiņai, kā arī ar apzinātām pirts procedūrām un regulārām masāžām, ar minimālu medikamentu lietošanu, ir izveseļojies. Līdz ar šo pieredzi arī radusies interese par iespēju integrēt pirts procedūras apvienojumā ar masāžu stresa mazināšanai, kā arī kā papildelements somatoformas veģetatīvās disfunkcijas un depresijas ārstēšanā.

Darbā tiks aplūkotas abas augšminētās slimības, infrasarkanās gaismas pirts procedūras un masāžas kā šo slimību simptomu un stresa līmeņa samazināšanas pasākumu.

1. Stress, veģetatīvā distonija un depresija

Stress ir process, kurā ārējās vides prasības noslogo organisma adaptācijas spējas, tā izraisot gan psiholoģiskas prasības, gan bioloģiskas izmaiņas, kas var radīt saslimšanas risku. [5.]

Stress šodien ir neatņemama dzīves sastāvdaļa rietumu pasaulē, kas kopumā negatīvi ietekmē cilvēku pašsajūtu, darbaspējas un dzīvesprieku. Mazās devās vēsturiski un ģenētiski stress ir nepieciešams izdzīvošanai, bet tam jābūt pārejošam pēc konkrētu uzdevumu izpildes. Šodienas laikmetā stress diemžēl ir nepārejošs un traucējošs apstāklis, kas ir par iemeslu tālākām saslimšanām ar dažādām slimībām, tai skaitā depresiju. [5.]

“Depresija ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija. Depresija traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes, var pat parādīties domas, ka dzīvot nav vērts. Svarīgi laikus vērsties pie speciālista, lai noteiktu depresijas veidu un saņemtu atbilstošu palīdzību.” [6.]

Depresija var izpausties dažādos veidos un tai izdala arī vairākas pakāpes. Depresija var parādīties pēkšņi, bet to var izraisīt arī citi iemesli – problēmas dzīvē, stress, psiholoģiska trauma, var būt arī ģenētiski iedzimta vai pēc kādas fiziskas saslimšanas. Ar depresiju vairāk slimo sievietes.

Labā ziņa ir, ka mūsdienās depresija ir ārstējama slimība. Izmeklēšanas laikā ārsts nosaka depresijas veidu un attiecīgi nozīmē labāko ārstēšanas metodi, kas smagākos gadījumos var būt medikamentoza, bet var būt psihoterapija. [7.] Atsevišķos gadījumos ārsts psihiatrs var ieteikt alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, augu valsts preperātus. [6.]

“Somatoforma veģetatīva disfunkcija, jeb veģetatīvā distonija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut arī objektīvs un medicīniski izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts. Cilvēkam ir fiziskām saslimšanām līdzīgi simptomi (piemēram, smakšanas sajūta, sāpes krūtīs, svīšana, galvas reiboņi), taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast. Traucējumi parasti saistīti ar dažādas intensitātes stresu.

Somatoforma veģetatīvo disfunkciju izraisa nepatīkamas emocijas, ilgstoša emociju apspiešana, stress, ilgstošs saspringums, fiziska un psihiska pārslodze, izdegšana darbā var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas svārstības. Tiek izjaukts simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas līdzsvars.” [4.]

Veģetatīvo distoniju visbiežāk ārstē ar bezmedikamentozām metodēm, lai gan iespējams, ka ārsts izraksta antidepresantus, nomierinošus vai miega līdzekļus. Parasti ārstē ar psihoterapiju, piemēram, kognitīvi biheviorālā terapija ir ļoti efektīva simptomu mazināšanā. Ārsts var rekomendēt arī praktizēt dažus relaksācijas vingrinājumus, sabalansēt dienas režīmu, mazināt psihoemocionālo slodzi. [4.]

Relaksējošas masāžas un pirts procedūras arī ir nomierinošas, ļoti efektīvas metodes iekšējā līdzsvara nodrošināšanai, līdz ar to arī var tikt pielietotas stresa, depresijas un somataforma veģetatīvās disfunkcijas ārstēšanā.

2. Infrasarkanās gaismas terapija un masāža kā vienots pasākums

2.1. Infrasarkanās gaismas pirts

Pirts tradīcija ir ļoti sena, jau akmens laikmeta apmetnēs bijušas karsētavas, senie ēģiptieši karsējušies vannās un sviedrējušies telpās ar karstu gaisu, bet Japānā karsēšanās notikusi klinšu alās Par sviedrēšanās rituāliem veselības uzlabošanai vēsta tradīciju apraksti no dažādām pasaules malām – no Sibīrijas, Skandināvijas, Īrijas, Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas.

Viena no senākajām rakstītajām liecībām par tvaika pirti atrodama sengrieķu vēsturnieka un ceļotāja Hērodota (5.gs.p.m.ē) vēstījumā “Historiai”. Īrijā arheoloģiskajos izrakumos atklāta apm. pirms 2600 gadiem celta pirts. Arī Latvijā pirts tradīcija ir ļoti sena, dziedināšana bieži notikusi tieši pirtī. [8.] Arī Avicenna jau pirms 3000 gadiem muguras traumas ārstēja ar tādām terapijām kā masāža, flebotomija, bankām un pirti. [9.] Un, protams, vēl ir visiem zināmās romiešu pirtis un turku hammams.

Pirtis katrā reģionā bija atšķirīgas gan pēc uzbūves, gan funkcijām, gan pirts filozofijas un pielietošanas. Liela daļa tautu ir zaudējušas savas pirts tradīcijas. Attīstoties tehnoloģijām, ir mainījušās un attīstījušās arī pirtis. Tiek uzskatīts, ka pirmās pirtis ar eleektriskajām krāsnīm radītas Somijā pēc 2.pasaules kara, un tālāk tās kļuva populāras visā pasaulē kopā ar somu vārdu “sauna”, kas tulkojumā latviski nozīmē “pirts”. Tāpat kā ar malku kurināmas pirtis, arī elektriskās pirtis galvenokārt tiek izmantotas veselības uzlabošanai, kā arī plaši pielietotas SPA centros. Vārds “sauna” ir iegājis pasaulē kā apzīmējums sausajai, ar elektrisko krāsni sildāmajai pirtij, arī Latvijā nereti tā tiek apzīmēta sausā gaisa pirtis ar elektrisko krāsni (“somu pirts”).

Šobrīd pasaulē arvien lielāku popularitāti iemanto infrasarkanās gaismas pirtis (kabīnes, saunas), angliski – “far infrared sauna”. Vēl šāda tipa pirtis tiek dēvētas – “infrasarnā siltuma” vai “infrasarkanā starojuma” pirtis vai saunas. To vēsture aizsākās jau 1891.gadā, kad Džons Harvejs Kellogs (John Harvey Kellogg) izveidoja savu pirmo “Elekrtisko kvēlspuldžu siltuma pirti”, 1893.gadā viņš to prezentēja Pasaules izstādē Čikāgā un 1896.gadā Kellogs to patentēja, patenta pieteikumā rakstot, ka ķermeņa uzsildīšanai nav nepieciešams uzsildīt gaisu visā telpā un šādi ķermenis var izdalīt sviedrus ātrāk kā turku vai krievu pirtīs un pie zemākas temperatūras. [10.]

Attīstoties tehnoloģijām un izpratnei par siltuma ietekmi uz procesiem cilvēka organismā, 1960-jo gados Japānas ārsts Tadaši Išikava (Dr. Tadashi Ishikawa) izvirzīja mērķi izstrādāt Japāņu ārsts Tadaši Išikava (Dr. Tadashi Ishikawa) 60-jos gados izvirzīja sev mērķi panākt organisma dziļāko audu sasilšanu organisma pilnīgas sildīšanas laikā. Tika izstrādāts un patentēts speciāli cirkonija keramikas sildelementi, kuri izstaroja infrasarkanā siltuma vidēja diapazona viļnus 2 – 5.6 mikronu garumā. Šāda garuma viļni iekļūst cilvēka organismā 4 cm dziļumā, izsaucot ļoti spēcīgu un pozitīvu reakciju. Izmantojot eksperimentu rezultātus šobrīd dr. Išakava ir izveidojis infrasarkanā starojuma kabīni, kurā infrasarkanā siltuma izstarotāji ir izvietoti tā, lai sasidītu visu ķermeni, kas ļauj maksimāli efektīgi izmantot infrasarkano sildelementu labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu.

Dr. Išikavas izgudrotās kabīnes darbība balstās uz speciālo cirkonija keramikas sildelementu spēju izstarot dabīgos infrasarkanos (siltuma) starus noteiktā virzienā un diapazonā, kas ir absolūti nekaitīgi. Pateicoties cirkonija keramikas izstarotāju unikālajai konstrukcijai infrasarkanie stari silda audus 4 cm dziļumā. Tieši šāds dziļums nodrošina optimālu iekšējo orgānu, kaulu, muskuļu apsildi paātrina asinsriti un citu organisma šķidrumu aprites ātrumu. Tā rezultātā uzlabojas orgānu apgāde ar skābekli, paātrinās metaboliskā apmaiņa, kas savukārt pastiprina organisma imūnsistēmas darbību. Intensīva ķermeņa siltumapstrāde veicina sviedru pastiprinātu izdalīšanos. Sakarā ar to, ka intensīva ķermeņa siltumapstrāde notiek tiešā siltumstaru iedarbībā, ķermenis pastiprināti svīst salīdzinoši zemā apkārtējā gaisa temperatūrā – 40 – 60°C. [11.]